“Es nemāku pozēt!” – Kāpēc ar mani Jums tas arī nebūs jādara

“Viss ir lieliski, bet es vienkārši esmu neveikls/a kameru priekšā. Es nemāku pozēt!” Ja es saņemtu eiro katru reizi, kad to dzirdu… es varētu nopirkt jaunu objektīvu! Un ziniet ko? Tā ir pilnīgi normāla sajūta. Labās ziņas – manā fotogrāfijas pasaulē vārdam “pozēt” ir pavisam cita nozīme. Tas nenozīmē sastigt nedabiskās pozās un piespiesti smaidīt. Tas nozīmē kustību, smieklus un mijiedarbību.

Mana pieeja: Aizmirstiet par pozēšanu, atcerieties par sajūtām. Es nelikšu Jums stundām stāvēt kā skārda zaldātiņiem. Mans uzdevums ir radīt vidi, kurā Jūs aizmirstat par kameru. Es to panāku ar maigiem ierosinājumiem un uzdevumiem, nevis ar komandām.

Ko tas nozīmē praktiski?

• Es neteikšu: “Tagad tu apskauj viņu.”
• Es teikšu: “Apskaujiet viens otru tā, it kā nebūtu tikušies veselu gadu. Cieši, cieši!”
• Es neteikšu: “Smaidiet!”
• Es teikšu: “Paskatieties viens uz otru un atcerieties pašu smieklīgāko atgadījumu no jūsu kopīgās dzīves.”
• Es neteikšu bērniem: “Sēdiet mierīgi un skatieties kamerā!”
• Es teikšu: “Sarīkosim sacensības, kurš pirmais aizskries līdz tam lielajam ozolam! Un tagad – kurš var pacelt visvairāk ozola lapu?”

Kustība ir atslēga. Mēs staigāsim. Mēs smiesimies. Jūs griezīsiet savu kleitu vējā. Jūs celsiet bērnus gaisā. Jūs turēsiet viens otru aiz rokas. Tieši kustībā ķermenis atbrīvojas, un emocijas kļūst patiesas. Fotogrāfija, kurā Jūs ejat, sadevušies rokās un sarunājaties, vienmēr būs dzīvāka par to, kurā Jūs stāvat un skatāties kamerā.

Fokuss uz saikni, nevis kameru. Lielākajā daļā bilžu es pat nelūgšu Jums skatīties uz mani. Es lūgšu Jums skatīties vienam uz otru. Uz saviem bērniem. Uz dabu sev apkārt. Jo stāsts ir par Jums, nevis par mani. Brīdis, kad vīrs ar apbrīnu skatās uz savu sievu, vai kad mamma maigi noglāsta bērna matus, ir tūkstošiem reižu vērtīgāks par jebkuru “skatiens kamerā” bildi.

Jūsu “neveiklās” rokas. “Ko man darīt ar rokām?” ir jautājumu jautājums. Atbilde ir vienkārša – dodiet tām uzdevumu. Apskaut mīļoto. Turēt bērna mazo rociņu. Pārlaist pirkstus pāri vīra plecam. Izbraukt cauri saviem matiem. Noglāstīt kleitas audumu. Tiklīdz rokām ir ko darīt, tās vairs nejūtas neveikli. Un es palīdzēšu Jums atrast šos uzdevumus.

Tāpēc, lūdzu, izmetiet no galvas domu, ka Jums “jāmāk pozēt”. Jums nekas nav jāmāk. Jums ir tikai jāatnāk ar atvērtu sirdi un jāļauj man parādīt, cik skaisti Jūs esat, kad esat vienkārši Jūs paši. Tas arī ir viss noslēpums.

Ja šāda pieeja fotogrāfijai Jūs uzrunā, esmu īstais cilvēks Jūsu stāstam. Apskatiet manus darbus un pārliecinieties paši!